1836 enduro kilometri. 14. sērija. Kārsava - Viļaka. (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Ap septiņiem rītā Anna sāk virtuvē grabināt katlus, un tā ir zīme, ka mums jāceļas. Tik agri to vēl nekad 1836 ekspedīcijās neesam darījuši, bet šoreiz tam ir savs iemesls - mums deviņos Kārsavā sarunāta tikšanās ar veco skolotāju un rakstnieku Nikolaju Nikuļinu, vienu no pilsētas viedajiem vīriem.
Annas gatavotās brokastu putras garšīgais smārds izdalās pa visu veco guļbūvi, aicinot mūs sēsties pie bagātīgi klātā galda. Pēc brokastīm Dāvis palīdz no akas sanest ūdeni, un Renārs ar dronu izlido līkumu, radot izbrīnu par dīvaino lidoni abiem suņiem, kuri jau apraduši ar mūsu klātbūtni.
Laiks ārā turpina būt apmācies un auksts. Termometra stabiņš uzrāda +2 grādus. Sakravājamies, atvadāmies no Annas un rūcinam uz Kārsavu.
Tur pie mazā, baltiem ķieģeļiem apbūvētā namiņa Vienības ielā mūs jau gaida Nikolajs Nikuļins.
Tautā pazīstamām, apdzīvotām vietām parasti ir sava specifiska pazīme -simbolisks tēls, pēc kura mēs tās atpazīstam. Ieraugot attēlā pilsdrupas, bet aiz tām smailus, sarkanus torņus ar krustiem, mēs sakām: Tā ir Rēzekne! Baltie akmens vārti uz gadsimtiem vecu koku fona iepazīstina mūs ar seno Malnavu. Bet Kārsavu, kā man šķiet, iedomāties fotogrāfijā nav tik vienkārši. Tai nav spilgti izteikta simbola. Varbūt labākā aina šim nolūkam būtu galvenās ielas posms, kas mūs it kā atved pie kultūras nama baltajām kolonnām. Taču šo objektu vēl neapvij senatnes elpa, tas mums šķiet mūsdienīgs. Kad mēs gribam poētiski izteikties par Kārsavu, skandinām metaforu - pilsēta pie Rītupes, lūgts aprakstīt savu dzimto pilsētu, stāsta vecais skolotājs. Vīram ir ko atcerēties, jo, sākot ar Kārli Ulmani, piedzīvoti visi valsts prezidenti. Savas atmiņas un pārdomas Nikolajs pierakstījis divās grāmatās, kas veltītas dzimtajai Kārsavai.
Nospraužam mērķi virzienā uz Susāju pagasta Tepenīcas ciemu, kur mums šodien sarunāta tikšanās ar Dzintaru Dvinski, kurš restaurē seno mototehniku un izveidojis vecvectēva mājās senlietu kolekciju.
Šķilbēnu pagastā apskates vērta ir Stiglovas grava, kurā saglabājusies maz pārveidota dabiska ieleja - aptuveni 2,5 km posmā izteikta grava ar stāvām smilšakmens nogāzēm. Stiglovas gravas ģeomorfoloģiskos objektus ieskauj skaistas dabas ainavas un koku veidojumi.
Baltinavas pagastā piestājam skaistā Svātūnes ezera krastā, kur jūsmojam par lielisko rudens ainavu un Latgales skatiem. Pa lieliskām meža takām un grants ceļiem braucot, vēlā pēcpusdienā arī finišējam Viļakas pagasta Tepenīcas ciema Cīrulīšos, kur mūs sagaida lielais buss, kurš nogādās tehniku Rīgā, un mājas saimnieks, kolekcionārs un motoentuziasts Dzintars Dvinskis.
Dzintars senos spēkratus sācis kolekcionēt pirms aptuveni septiņiem gadiem. Pats pirmais bija Iž 49, bet starp padomju laika tehniku atrodams arī 1950. gada BMW. Kopā ir 10 atjaunoti motocikli un katram no tiem ir savs stāsts. Dzintars ar motocikliem aizraujas jau no agras bērnības, kad ar Rīga 13 lepni braukājis pa apkārtni. Tagad viņš Viļakā organizē arī retro tehnikas salidojumus.
______________________________
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
Ceļā uz brīvību - iepazīsti Latviju. Fonds 1836
Mums ir upju ielejas, gliemežvāku pludmales, priežu meži un zelta vārpu lauki. Mums ir dižozoli, senlejas, teikām apvīti pakalni un alas. Un mums ir ceļā satikto cilvēku smaidi un dzīvesstāsti. Mēs esam tik ļoti bagāti, jo pašas skaistākās un vērtīgākās lietas mums jau ir iedotas. Atliek vien pavērties apkārt, to ieraudzīt, sajust un novērtēt.
Fonda 1836 misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā. Mums, On The Way of Freedom, šajā projektā ir uzticēts izveidot motociklu maršrutu.
Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem. Latvijas maršrutu iezīmēsim ar Husqvarna 701 enduro motocikliem.
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Papildus enduro maršrutam 1836 fonds ir uzsācis gājēju un organizēs automašīnu un riteņbraucēju taku iezīmēšanu. Ceļu paredzēts izveidot divos gados. Pirmais brauciens norisināsies maija beigās, kad no Rīgas dosimies uz Ainažu pusi un turpināsim ceļu pulksteņrādītāja virzienā. Sekojiet līdzi jaunumiem!
Paldies atbalstītājiem - Kurbads, DBC autocentrs, Garmin Latvia, Motosports, Motopower, DJI Latvia, Go Pro Latvia
Wanderlust is a characteristic that only affects the bravest ones, the ones for who no mountain is too high and no river is too deep. We believe that the fire of adventures that burns in our hearts is a remarkable note in the legendary Swedish motorcycle maker's Husquarna story book. The highest level quality and attention to detail of Husquarna together with our lust for adventures will let us reveal the hidden treasures of Latvia and overcome every obstacle on our way to freedom!
To celebrate the 100th anniversary of our country in 2018, On the Way of Freedom will join project 1836 to create an enduro track around Latvia’s border with exact length of 1836 km. It will be a chance to explore our country with motorcycles from previously unseen viewpoint.
Follow us in social media!
Thanks to our supporters - Kurbads, DBC autocentrs, Garmin Latvia, Motosports, Motopower, DJI Latvia, Go Pro Latvia
1836 enduro kilometri 10. sērija. Antoņinas māja-Alūksne (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Pulkstenis jau ir septiņi vakarā, visapkārt velkas negaisa mākoņi, un jāsāk domāt par naktsmājām. Meklēdami siena šķūni, iebraucam lauku sētā, kur iepazīstāmies ar saimnieci Antoņinu un viņas dusmīgo suni Barbosu. Siena šķūņa nav, bet Antoņina mums laipni ierāda istabu dārza mājā vai šķūnī, kur kolorītā, mazmazītiņā istabelē, izrotātā ar sienas paklājiem un svētbildēm, varam pārlaist nakti.
Elektrība, duša un, protams, interneta nav, toties ir malka, ugunskurs, kartupeļi vagā un tikko salasīti ķirši.
Aleksis internetu aizstāj ar malkas skaldīšanu un viņam tas lieliski izdodas. Pie ugunskura, zem ozola kuplajiem zariem, noraugāmies debesīs dabas iestudēto izrādi ar zibeni un pērkonu galvenajās lomās, bet lietu par laimi tā arī nesagaidām.
Mūs modina ozola biezo, samtaino lapu čuksti un Antoņinas āmura metāliskā skaņa, dzenot mietu rīta ganībās.
Svaigs, silts piens un ugunskurā cepti kartupeļi ir mūsu brokastu piedāvājumā. Niknais Barboss jau kļuvis par uzticamāko draugu un neatkāpjas no mūsu nometnes ne soli.
Antoņinas bērni ir izklīduši pa plašo Eiropu darba meklējumos un atgriezties šobrīd nedomā. Vasarās vēl pa reizei ciemos atbrauc mazbērni, kuri izglīto par jaunākajām tehnoloģijām un šovasar pat iemācījuši ķert pokemonus!
Šodien mūsu galamērķis ir Alūksne, kur Renāra vecāku mājās arī atstāsim močus līdz nākamajai ekspedīcijai. Haskijiem un Yamahai ir nepieciešama apkope, remonts un riepu maiņa, kas tiks veikta Renāra tēva virsvadībā.
Līdz Alūksnei, protams, braucam pa pielijušajiem meža ceļiem un laukiem, pilsētā, kurā šodien ir kapusvētki, iebraucam ap pusdienas laiku.
Mazgātuvē noskalojam dubļus un braucam ciemos. Renārs Kārkliņš tēva mājās garāža ir kā svētnīca močiem un te arī paliek skaidrs, no kurienes radusies Renāra mīlestība pret tiem.
Aigars Kārkliņš izcīnījis PSRS čempiona titulu gan skutera braukšanā, gan autosportā. Mīlestība pret tehniku parādījusies jau agri, jo bērnību Aigars pavadījis Jaunalūksnē un netālu no mājām bijusi autotrase. Šobrīd Aigars aktīvi darbojas garāžā, kurā tiek restaurēta dažāda tehnika, sākot no jaunību dienas Javiņas, beidzot ar vairākiem spēkratiem, kuri jau no bērnības ir bijuši vēlmju sarakstā, piemēram, Iž Planeta. Brīvdienās Aigars kopā ar sievu dodas gan tuvos, gan tālos motoceļojumos. Garākiem tūrisma braucieniem garāžā tiek gatavota automašīna Ņiva, kura atvieglos ceļošanu, jo tad pie stūres varēs piesēsties arī sieva Evi!
Aigars arī veic Haskiju apkopes, pārbauda to tehnisko stāvokli, maina eļļas, apjož tos ar jaunām pastalām, proti, jaunām, enduro ceļiem piemērotām riepām, un papildus drošībai riepās tiek ievietotas biezākas kameras.
Namamāte izvārījusi gaileņu zupu un mūs karaliski uzņem pie pusdienu galda.
______________________________
Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus, ceļotājus, ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem.
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
Eleja R12 Rocket base, Latvia, UE
Soviet R12 nuclear rocket base, Eleja, Tīsi, Latvia
More info : Latvian Urban explorers Home :
Latvian Soviet secret bunker :
Follow us in twitter : @grauzti_lapa And press if you like it.
Facebook :
Draugiem :
Instagram : Grauzti
And don't forget subscribe to our channel, wery soon will be more new interesting videos :)
If you are planning go to Latvia exploring, contact us, we will help : grauzti@gmail.com
1836 enduro kilometri. 4. sērija. Arakste-Naukšēni (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Jūras šalkas rīta agrumā liek mums posties ceļā un turpināt vakardien iesākto. Gaisā jau jūtama tveice, un brauciens līdz Lodes pagastam paskrien pļavu zāļu piepildīto smaržu reibonī.
Ceļā no Lodes mums izdodas atrast un atklāt meža taku, kas izved uz P17 ceļa pie Unguriņiem. Šis ceļš slavens kā viens no Baltijas ceļa posmiem. Kartēs šī dubļainā, meža tehnikas izdangātā taka nav uzrādīta. Tā atbilst visiem enduro standartiem un ar attiecīgu tehniku ir izbraucama.
No Unguriņiem gar pašu robežu pa stigām braucam Pīkas kalna (105 m)virzienā. Kalns varētu būt augstākais kalns Ziemeļvidzemes pierobežā un varbūt pat visā Latvijā. To meklēdami, iebraucam Oliņu mājās, kur laipnā saimniece Anita labprāt izstāsta mums ceļu un aicina uz tasi kafijas.
Anita pati jaunībā bijusi aktīva motobraucēja - ar IŽ Plaņeta kopā aizvadīti 16 gadi. Vīrs, kurš nesen aizgājis citā saulē, bijis viens no Naukšēnu motokluba biedriem un regulāri piedalījies motokrosa sacensībās.
Anita viena pati apsaimnieko 20 hektārus aramzemes un 20 piena govis, slaucot tās ar rokām. Saimniecībā piepalīdz mazbērni, vilku sugas suns Hūberts, kurš noķēris 17 jenotus un 4 lapsas, kā arī runcis Bonis. Par dzīvi Anita nežēlojas, ir dzīvespriecīga un pārliecināta, ka katrs Latvijas laukos var atrast darbu - tikai nevajag sēdēt uz krāsns un bieži skatīties televizoru.
Pirms Pīkas kalna mūs pārsteidz spēcīgs, balta negaisa lietus, vienā mirklī izmērcējot līdz ādai. Pa pielijušo, mālaino taku lēnām uzbraucam virsotnē, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Vidzemes augstieni. Kalna nosaukums celies no Pīku mājām, kuru paliekas redzamas kalna dienvidu pusē. Kalns ir aizsargājams ģeogrāfisks objekts.
Dīvaini gan šķiet, ka puse tik, mūsuprāt, svarīgā, kultūrvēsturiskā objekta ir ciniski norakta, atstājot vien izstrādātu karjeru, kas nolemti un mēmi raugās debesīs. Kalna galā arī atrodama robežzīme vai kupica no cara laikiem ar atzīmēm.
Pa interesantu, līkumainu zemes ceļu nokļūstam Naukšēnos, kur iepazīstamies ar vietējo vīndari Jāni Bauni. Jānis pārņēmis uzņēmumu Naukšēnu vīna darītava pēc tēva nāves pirms diviem gadiem un ar pārliecību raugās nākotnē. Pēdējos gados atjaunotas vecās dzirnavas un ledus pagraba ēkas, kurās izveidotas ražošanas telpas cidoniju,ābolu vīnu un sidru gatavošanai. Ulmaņlaikos ledus pagrabs bija nozīmīga alus brūža daļa, tajā visu vasaru uzglabāja ziemā no Rūjas upes atvilktos ledus gabalus. Interesanti, ka Jānis, atjaunojot Tiltakrogu, kur tagad notiek vīna ražošana, izmanto vecos Naukšēnu cepļa ķieģeļus.
Naukšēnu vīna darītava tagad var lepoties ar labiem panākumiem valsts līmenī, pārņemot stafeti no alus darītavas, kas bijusi slavena līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.
Tādus, lūk, veiksmes stāstus mēs satikām šoreiz Latvijas ziemeļu pierobežā un ceram, ka tie turpināsies!
Pa pielijušo, mālaino taku lēnām uzbraucam virsotnē, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Vidzemes augstieni. Kalna nosaukums celies no Pīku mājām, kuru paliekas redzamas kalna dienvidu pusē. Kalns ir aizsargājams ģeogrāfisks objekts.
Dīvaini gan liekas tas, ka puse tik mūsuprāt svarīgā, kultūrvēsturiskā objekta ir ciniski norakta, atstājot vien izstrādātu karjeru, kas nolemti dus kalna pakājē.
Pa interesantu, līkumainu zemes ceļu nokļūstam Naukšēnos, kur iepazīstamies ar vietējo vīndari Jāni Bauni. Jānis pārņēmis uzņēmumu Naukšēnu vīna darītava pēc tēva nāves pirms diviem gadiem un ar pārliecību raugās nākotnē. Pēdējos gados atjaunotas vecās dzirnavas un ledus pagraba ēkas, kurās izveidotas ražošanas telpas cidoniju, ābolu vīnu un sidru gatavošanai. Ulmaņlaikos ledus pagrabs bija nozīmīga alus brūža daļa, tajā visu vasaru uzglabāja ziemā no Rūjas upes atvilktos ledus gabalus. Interesanti, ka Jānis, atjaunojot Tiltakrogu, kur tagad notiek vīna ražošana, izmanto vecos Naukšēnu cepļa ķieģeļus.
______________________________
Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus, ceļotājus, ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem.
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
1836 enduro kilometri. 30. sērija. Dviete, selekcionāra Sukatnieka mājas. Moči (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Visa šīs jaunās informācijas gūzma tiek nofiksēta ar bebra dziedzera uzlējuma degustāciju. Tas ir slavens tautas medicīnas līdzeklis pret tūkstoš kaitēm, tam piemītot ari afrodiziaka īpašības. Nespējam atteikt saimniekiem, nogaršojam. Tagad atliek cerēt, ka spēsim savas dziņas līdz ekspedīcijas beigām kompensēt ar motociklu braukšanu. Savukārt uzlējums spītīgi atgādina par sevi visu atlikušo dienu ar savu īpatnējo aromātu kaklā.
Kurš vietējais dārznieks kādreiz nav gribējis izaudzēt šeit Latvijā kādu eksotisku dienvidu augļu koku vai ogu krūmu un tad vēl dabūt ražu? Siltumnīcā, jā, bet āra apstākļos visi saskaras ar musu skarbā klimata specifiku. Tā arī Dvietes pagasta “Apsītes” māju saimnieks Pauls Sukatnieks visu savu mūžu veltīja tam, lai latviešiem nebūtu jāēd vien skābenes. Izcilākais latviešu selekcionārs Pauls Sukatnieks ir pasaulē pazīstams ar sala izturīgu vīnogu šķirņu radīšanu. Pateicoties viņam, Latvija Ginesa rekordu grāmatā minēta kā valsts, kura vistālāk ziemeļos dabā audzē vīnogas.
Nobraukuši vien desmit kilometrus apkārt Dvietes palienei, esam “Apsīšu” pagalmā. Paša pasaulslavenā dārzkopja šeit gan vairs nav. Mūs sagaida tagadējā māju saimniece Vanda Gronska. Ilgus gadus pēc Sukatnieka nāves šeit valdīja pamestība. Taču tagad šeit atkal ir ieaudzētas vīnogu rindas, rozes un citas puķes, iekārtoti glīti celiņi, bet atjaunotajā ēkā iekārtotas vairākas piemiņas telpas. Saimniece ar lepnumu izrāda gan māju, gan dārzu un, saprotams, arī aicina uzēst slavenās Sukatnieka vīnogas. Jāatzīst, tās tiešām ir garšīgas un pat ļoti saldas! Tā lūk, šodien esam pamaz braukuši, toties cītīgi izglītojušies un daudz uzzinājuši.
Mums ir informācija, ka Susejā Sansusī festivāla organizētāji šodien rīkojuši talku, pēc kuras vakarā būs pasēdēšana pie lielā zupas katla un notiks kora Sola improvizētais brīvdabas koncerts. Šis varētu būt labs materiāls, tāpēc dodamies atpakaļ Aknīstes virzienā.
Vadot mūsu grupu pa nejauši izvēlētiem mazajiem lauku celiņiem, pēkšņi ieraugu navigācijā, ka mūsu maršruts iet gar mājām ar nosaukumu “Moči”. Pievelkot karti tuvāk, pārliecinos, kļūdas nav, mums tulīt jābrauc gar “Moču” mājām. Gadījumā, ja šis nosaukums neizrunājās, kā Latvijā pieņemts – “M-u-o-č-i”, tad tas ir mūsu šīs dienas mazais brīnums! Jau pēc dažiem kilometriem esam klāt, droši un pārliecināti iebraucam pagalmā, izraisot uz motoru troksni un suņa riešanu iznākušajos saimniekos acīmredzamu neizpratni un pat paniku. Kamēr velkam nost ķiveres, saimnieku pāris ir jau mazliet atguvies no pārsteiguma un, šķiet, sāk nojaust ap ko lieta. Saimnieka sejā parādās smaids: “Eu, jūs tak tie tur, nu…, kas gar robežu! Es tak jūs zinu! Siev, ej taisi kafiju!”. Un nu jau sēžam pie galda un pārsteigums ir gan viņiem, gan mums, un šeit tiešām jau vismaz simt gadu ir “M-o-č-i” un neviens īsti nezina kāpēc tā. Ģimenes stāsts ļoti klasisks – mājas palika no vecākiem, apprecējās, strādāja, bērni izauga, aizbrauca uz pilsētu, atpakaļ neatgriezīsies… Ko gan mēs trīs pilsētnieki zinām par šo skaudro lauku dzīvi un ko mēs šeit varam nokomentēt? Neko! Par piemiņu atstājam “Moču” saimniekiem Polaroid kopbildi – Renāra lieliskā ideja ņemt šādiem gadījumiem līdzi Polaroid kameru. Sirsnīgi atvadāmies.
Susejā esam drusciņ pirms tumsas. Talka jau ir beigusies. Kora dalībnieki gatavojas koncertam. Armanda mamma lielajā katlā vāra lielo talkas zupu. Renāram rīt ieplānoti citi darbi, tāpēc rītdienas braukšana atceļas, pakosimies un pēc koncerta brauksim uz Rīgu. Jāatzīst, tajā dubļainajā krāmu kaudzē, kas ir iekrauta busiņā, šoreiz ir diezgan grūti atpazīt trīs Husqvarnas. Mājās tās gaida kārtīga mazgāšana un sakopšana nākamajam braucienam.
Tikmēr kora Sola dalībnieki diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā ieņem savas pozīcijas uz brīvdabas skatuves. Ugunskuram klusi sprakšķot, koris uzsāk savu uzstāšanos. Nakts, mežs, ugunskurs, izgaismota skatuve, fantastiska akustika un skanējums – tas viss iedarbojās suģestējoši uz mums, klausītājiem, kuri esam stipri mazākā skaitā nekā paši kora dalībnieki. Ik pa brīdim saskatāmies savā starpā, nespējot noticēt, ka nupat nokāpuši no skaļas vibrējošas tehnikas, šobrīd piedzīvojam ko tik smalku. Koris nokāpj no skatuves un ielenc kuplo klausītāju bariņu aplī fināla dziesmai. Aizveram acis un pateicīgi ļaujamies 3D skanējumam. Esam apburti!
Pirmo pusstundu braucam klusējot, ir sajūta, ka esam piedzīvojuši šīs dienas lielo brīnumu. Esam pateicīgi visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kas to radīja.
Paldies!
__________________________________________________________
1836 enduro kilometri. 3. sērija. Mazsalaca-Arakste (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Vētra, kas izjaukusi mūsu otrās ekspedīcijas plānus, ir aiztraukusies, un agrā svētdienas rītā beidzot ceļš turpinās. Moči ir apgreidoti ar Akrapovič klusinātāja elementu, kas jūtami uzlabojis jaudas un skaņas kvalitāti. Haskiji, kā mēs dēvējam močus, priecīgi šķeļ dzestro rīta gaisu un deg nepacietībā no asfalta seguma ātrāk nonākt uz grants un meža ceļiem, kas arī ir viņu īstā stihija. Komandai pievienojies Jānis Rozītis, kuru, kā paši smejam, jātur tālāk no magnētiem, citādāk tie var pievilkties, jo Jāņa kaulus vēl aizvien kopā satur metāla kronšteini. Jānis uz enduro moča atgriezies pēc ilgākas pauzes, bet spriež, ka visam jābūt kārtībā.
Pa ceļam uz Ipiķiem, miestā Vērsis, piestājam pie vecajām dzirnavām, kur izpētām kartes un nospraužam aptuvenu dienas plānu.
Uz Ķirbēnu ceļa, kas ved vecā muitas punkta virzienā, vietām saglabājies vēsturiskais bruģa segums. Ceļi ir pielijuši un slideni, daudzviet kustību apgrūtina nolauztie koki un zari, kuri sakrituši pēc vakardienas vētras. No Ķirbēnu muitas punkta nenociešamies un četrus kilometrus braucam pa veco dzelzceļa līniju, kur pielijušajā mežā uz slidenajām sliežu koka konstrukcijām bieži nākas piedzīvot kritienus.
Ap pusdienas laiku ieripojam mistiskā, izmirušā vietā ar nosaukumu Arakste. 19. gadsimta sākumā būvētais barona fon Strika muižas komplekss ir izdemolēts un no kādreiz iespaidīgā muižas kompeksa saglabājusies vien klēts un muižas staļļi.
Braucam ziemeļu virzienā, kur kartē uz robežas atzīmēts Urgu (Asaru) Zviedru akmens. Ceļš izbeidzas pie rudzu lauka un, lai nokļūtu līdz akmenim, talkā jāņem GPS koordinātes un Garmin navigators. Tas rāda, ka jābrien ar kājām pa Urgas purvu aptuveni 900 metri. Pēc īsas apspriedes nolemjam atrast akmeni, ejot kājām. Spītējot purvam, piesmeltiem zābakiem, milzīgiem odu un mušu mākoņiem, beidzot to ieraugām uz robežstigas. No internetā atrodamajām koordinātēm tas teleportējies par 200 metriem tālāk, kas meklēšanu padarīja sarežģītāku, bet arī interesantāku.
Akmens atrašanas ekspedīcija diemžēl prasījusi arī savus upurus. Jānis ar zaru mežā savainojis acs radzeni, un izskatās, ka tur redzamas koka skabargas. Ap sešiem vakarā sazvanām Enriko un mūsu kājāmgājēju komandu, kas šodien atrodas Salacgrīvas posmā. Šovakar septiņos tur paredzēts koncerts un Enriko aicina mūs pievienoties.
Braucam! Kultūras namā paspējam ierasties tieši pirms koncerta, dalāmies iespaidos par ceļā pavadīto dienu un priecājamies par lielisko atmosfēru. Jānim sāpes acī progresē un tas nozīmē, ka jābrauc uz Rīgu, lai to ārstētu.
Mēs ar Renāru un 1836 komandu izbaudām lielisku saulrietu jūras krastā un iekārtojamies palikšanai netālajā viesu namā Bērziņi, kur ģitāras skaņu un dziesmu pavadījumā viena no gada īsākajām naktīm paskrien nemanot. Sauli pamodinājuši, paši dodamies gulēt, lai uzkrātu spēkus nākamajai ekspedīcijas dienai.
______________________________
Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus, ceļotājus, ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem.
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
Zilupes laiks nr.19
Taipei-Minsyong on train
1836 enduro kilometri. 29. sērija. Ilūkste. Dvietes paliene. Savvaļas zirgi. Sēlija (EN Subs)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Pēc vietējo ļaužu ieteikuma pa skaistajiem Sēlijas lauku celiņiem un meža takām dodamies apskatīt pilsētiņu Ilūksti. Esam izsalkuši un Ilūkstes vienīgā kafejnīca ar nosaukumu “KAFEJNĪCA” mūs sagaida ar pusdienām savā kā no bērnības atmiņām atdzīvinātajā interjerā. Esam nedaudz atslābinājušies, kafejnīcas dāmas gatavo mums kafiju. Pēkšņi ienāk policijas darbinieks un neuzkrītoši aizrāda mums par motociklu dubļainajām numurzīmēm. Kā vēlāk izrādījās, tas bija tikai iemesls uzsākt komunikāciju. Galvā iešaujās – kurš, ja ne vietējais policists, vislabāk zina apkārtni?! Desmit minūtes bīdām rādītājpirkstus pa karti un mūsu rītdienas plāns ir gatavs.
Nakšņošanai esam izvēlējušies lauku mājas Driģenes. Īsais ceļš līdz tām ved cauri izmirkušajām pļavām. Ieplānotās divdesmit minūtes ceļā izstiepjas pusotrā stundā. Dubļu braukšanas koncentrāts ievelk mūs arvien dziļāk, atgriešanās atpakaļ šķiet arvien nereālāka, bet neziņa, vai tiksim tālāk uz priekšu, kutina nervus. Ap spieķiem ir aplipusi tik bieza masa, ka, šķiet, no tās varētu virpot podus.
Pa to laiku mums uzrodās fanu klubs – ziņkārīgo govju bars ar interesi vēro šeit neredzētas aktivitātes. Beidzot tālumā ieraugām grants ceļu, esam tikuši laukā. Govju koris mauj mums atvadu dziesmu.
Kā teica trofi reida braucējs, asūnietis, Vilnis Zeiza – lai to darītu, ir jāmīl dubļi! Nezinu, vai esam tos iemīlējuši, bet Driģenēs visi kāpjam no močiem ar platiem smaidiem. Šis ceļa posms mums paliks atmiņā, tagad ir laiks padomāt par atpūtu.
Nakšņošanai esam izvēlējušies lauku mājas Driģenes. Īsais ceļš līdz tām ved cauri izmirkušajām pļavām. Ieplānotās divdesmit minūtes ceļā izstiepjas pusotrā stundā. Dubļu braukšanas koncentrāts ievelk mūs arvien dziļāk, atgriešanās atpakaļ šķiet arvien nereālāka, bet neziņa, vai tiksim tālāk uz priekšu, kutina nervus. Pēkšņi visi atceramies to, ka riepas ir padilušas uz sezonas beigām un ka prasītos uzlikt jaunas. Moči slīd pat šķietami sausās vietās. Vienā no dubļu risēm “iesēžos” tā, ka, nokāpjot no moča, tas pat negāžas uz sāniem. Mēģinu to vilkt laukā, bet bezcerīgi, jo kājām nav kur atsperties, tās vienkārši grimst dubļos. Ja viens pats iekļūtu šādā situācijā, droši vien šeit arī nakšņotu. Fotogrāfēties nav laika, visi draugi brien palīgā, kopīgiem spēkiem atbrīvojam moci. Ap spieķiem ir aplipusi tik bieza masa, ka, šķiet, no tās varētu virpot podus.
Pirms izbraukšanas savelkam mugurā visas siltās drēbes, kas ir paņemtas līdzi. Pateicīgi par uzņemšanu aizbultējam atpakaļ Driģeņu mājas slēģus un darbinām motociklus.
Šodienas maršruts mūs ved gar dabas parku “Dvietes paliene”. Šis 5000 hektāru plašais dabas parks ir izveidots ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas. Tā ir unikāla, pasaules nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis pavasarī šeit var celties vairāk nekā par 6 metriem, applūdinot lielu pļavu platību. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā, tādā veidā glābjot no straujas applūšanas tuvākās pa Daugavas straumei pilsētas, Līvānus un Jēkabpili. Pirms vairākiem gadiem atvesti, šeit labi iejutušies savvaļas zirgi Konik Polsky un Highlander savvaļas govis. Cilvēks pilnīgi neiejaucs šo dzīvnieku dzīvē, ļaujot to populācijai attīstīties pēc dabiskās atlases principa. Konik Polsky ir vistuvākie saglabājušies radinieki pirmatnējo zirgu sugām. Tie šajās pļavās jūtas ļoti brīvi, no cilvēkiem īpaši nebaidās un ļauj mums pienākt pavisam tuvu. Ķēves ir īpaši ziņkārīgas un draudzīgas, laikam sajūt mūsos ķēves dēla Kurbada enerģiju.
Vietējā informācijas centra darbinieki izrāda vietējo arheoloģisko pētījumu trofejas un ar lepnumu uzsver, ka Dvietes senleja ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā – pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu.
__________________________________________________________
1836 enduro kilometri 11. sērija. Alūksne - Viļaka. EN Subs
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Saulainajā 1.septembra pēcpusdienā pulcējamies Alūksnē, Renāra vecāku mājas pagalmā, no kura uzsāksim motorizēto ekspedīciju Latgales virzienā.
Moči apauti jaunās pastalās, savesti kārtībā un Renāra tēta Aigara aprūpēti, klīrīgi dižojas moto tehnikas mekā - mājas garāžā.
Ekspedīcijas pamatsastāvam pirmās dienas posmā pievienojas prāvs atbalstītāju skaits - Renāra tētis Aigars, kā arī vietējie alūksnieši Jānis un Artis.
Tāpat komandas sastāvu uz šo posmu pastiprinājis Matīss Karro, kuram pēc ceļgala operācijas sācies rehabilitācijas posms un beidzot ir iespēja pēc iegūtas A kategorijas legāli atrasties ceļu un bezceļu satiksmē.
Meža takas Zeltiņu virzienā ir lieliskas, un haskiji ar jaunajām krosa pumpenēm gavilē uz pielijušajiem un dubļainajiem ceļiem.
Latvijai atrodoties aiz dzelzs priekškara, mūsu zemē tika izveidotas vairākas slepenas PSRS militārās bāzes, kas līdz pat mūsdienām slēpj dažādus noslēpumus. Viens no tādiem militāriem objektiem ir Zeltiņu raķešu bāze, kuras pamestā infrastruktūra kā spēcīgs magnēts joprojām vilina tūristus ar visdažādākajiem nodomiem.
Zeltiņu karabāzē ir saglabāts un pieejams apskatei arī Ļeņina galvas atveids, kas padomju laikos bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi.
Pie Iļjiča galvas satiekam filmu studijas Robyworks radošo komandu, kas veido sižetu jaunākajiem darbiem.
Līdz ar tumsu ieripojam Ates brīvdabas muzeja teritorijā, kur siena pūnītē pie dzirnavu dīķa un ugunskura priecājamies par lielisko saulrietu un zvaigznēm debesīs.
Desmitos no rīta Renāra drona gaisa skrējienu virs miniatūrā brīvdabas muzeja teritorijas pārtrauc darbiniece Aiva, kurai vecais dzirnavnieks satraukti pastāstījis par nezināma lidojoša objekta klātbūtni piemājas dārziņā. Arī zosis sacēlušas troksni, ieraugot iepriekš neredzētu, lielu dunduru aploka tuvumā, tāpēc vecais vīrs, kurš, protams, nekad agrāk līdzīgus skatus neredzējis, uztraucies nepajokam.
Spriežam, kā justos paši, ja vēl tikai dažus gadus atpakaļ mums pie virtuves loga parādītos drons. Ir par ko aizdomāties. Labi, ka vecajam dzirnavniekam ir gadījusies stipra nervu sistēma.
Aiva mums izrāda muzeju un stāsta par vēsturi. Viktoram Ķirpam, tolaik Alūksnes rajona Kalncempju pagasta kolhoza 1.maijs priekšsēdētājam, radās doma izveidot nelielu piemiņas stūrīti pagasta vēstures apzināšanai un zemnieku, novadnieku, sibīriešu piemiņas saglabāšanai. Tā sāka veidoties Kalncempju novadpētniecības muzejs, kura atklāšana notika 1985.gadā.
Katrā ziņā mototūristiem, velotūristiem un kājāmgājējiem šī ir lieliska vieta, kur pārlaist nakti par trim eiro no cilvēka un ieraudzīt vēl vienu sakārtotu, interesantu vietu Latvijas ziemeļu pierobežā.
Uzņemam kursu Katlešu virzienā Žīguru pagastā, kur paredzēts izpētīt vecās dzirnavas un senkapus. Pa ceļam atklājam skaistu vietu ar nosaukumu Mitra kalns, kuram var piekļūt šķērsojot divas meža upītes.
Katlešu vecās dzirnavas izdodas atrast tikai ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Tās aizaugušajā mežā meklējot, nejauši krūmu biežņā uzduramies pamestam padomju laiku monumentam, kas veltīts nogalināto padomju varas aktīvistu Kaķīšu ģimenei.
Turpat netālu izdodas uziet senkapus, kuri pēc pieejamās informācijas varētu būt 250 gadus veci. Redzams, ka arī šeit, kā daudzās citās Latvijas nomalēs, viesojušies kapeņu okšķeri, kuri neuzskata par vajadzību turēt godā sentēvu pīšļus.
______________________________
Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus, ceļotājus, ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem.
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
1836 enduro kilometri 12. sērija. Alūksne - Viļaka.
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Netālu no Viļakas ceļš ved garām Baltā Brieža trasei, kur Matīsa vadībā izlaižam pāris apļus.
Matīsam nav miera un uz viena no tramplīniem Haskijs tiek pārbaudīts lidojumā. Veca trase ar lielu vēsturi. Plaša, ar patīkamu reljefu, kas nodrošina lielu ātrumu. Lieli, bet droši lēcieni. Šeit uzvar tas, kam visstiprākās iekšas. tā trasi raksturo Matīss.
Te iegūtas daudzas trofejas, bet svarīgākā laikam 2008. gadā, kad noslēdzošajā posmā tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls MX2 klasē.
Līdz ar rietošās saules stariem iebraucam Egļavas mežniecībā, kur Aldis Pušpurs izveidojis muzeju un laipni mums ierāda naktsmājas.
Nu tādas muzeju naktis mums gadījušās šajā braucienā!
Manas aizraušanās - mūspuses vēstures pētīšana un saglabāšana, dabas un cilvēku skaistuma iemūžināšana fotogrāfijās, dziedāšana baznīcas korī un kulturālu pasākumu organizēšana - tā saka Aldis Pušpurs, kurš Egļavas ciema Mežābelēs ir savācis un izveidojis mežsaimniecības kolekciju.
Stāsts aizsākas ar mežsaimniecības lietu vākšanu. Liels pamudinājums tam bija tagadējās VAS Latvijas valsts meži augstākās vadības nievājošie izteikumi par iepriekšējo Latvijas mežkopju paaudžu veikumu. Pēc Pušpura domām tieši pirmskara laika un arī padomju laika mežsaimniecība bija augstāko sasniegumu laiks gan meža zinātnē, izglītībā, darba kultūrā. Pušpurs pats ir ieguvis augstāko izglītību mežsaimniecībā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Aldis ar lielu aizrautību vāc kopā visu, kas saistās ar Latvijas mežsaimniecību: mežsaimniecības literatūra, kartogrāfiskais materiāls, meža fonda uzskaites dokumenti, meža darbinieku un darbu fotogrāfijas, entomoloģijas kolekcija, meža atjaunošanas un kopšanas darbarīki un instrumenti, Latvijā augošu koku sugu koksnes paraugi, no koka izgatavotas, saimniecībā izmantojamas lietas, īpašu vērību pievēršot krēsliem.
Tā kā mežziņi un mežsargi bez darba dzīvoja arī ikdienas ģimenes dzīvi, uzturēja saimniecību, tas nozīmē - ēda, ģērbās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē, tad ar īpašu aizrautību Aldis vāc mājās austos audumus – segas, galdautus, palagus, dvieļus.
Tas viss sakārtots bijušā Egļavas mežniecības mežziņa Kārļa Dzērves dzīvojamā mājā, bijušajā klētī, kūtī. Tagad te var apmesties tūristi – pavisam ir 7 guļvietas, kā arī divas papildus vasaras sezonā vecajā klētī. Viss tas ir piemineklis Egļavas mežniecībai, tajā strādājušajiem, viņu atstātajam mantojumam. Naktsmājas ir iekārtotas turpat, muzeja mājīgajās telpās, te pieejama arī virtuve, kur pagatavot brokastis.
Visapkārt miers un klusums. Lieliska vieta ceļotājam, kurš vēlas uzzināt ko jaunu par Latvijas vēsturi un atpūsties ceļā.
Aldis mums izstāsta, kā ar močiem atrast ceļu Stompaku purvā, kur uzejam padomju laikā izveidotu, mežā aizaugušu piemiņas vietu Viļa Samsona sarkano partizānu bāzes nometnei.
Pāris kilometrus tālāk, purva otrā malā atrodas nacionālo partizānu bunkuri un zemnīcas, kuros pēc 2. Pasaules kara padomju armijai turpināja pretoties Pētera Supes vienība.
Ar močiem tur piebraukt nav iespēju, jābrien no ceļa ar kājām aptuveni kilometru.
Izlemjam atgriezties Alūksnē, no kurienes atsāksim nākamo ekspedīciju, jo, pirmkārt, ir, kur atstāt močus, otrkārt, vēlamies nobraukt pa demontētās dzelzceļa līnijas Ieriķi-Abrene posmu no Žīguriem līdz Balviem. Dzelzceļa līnija sākta būvēt 20. gs. sākumā, bet Pirmā Pasaules kara laikā tai bija stratēģiska nozīme. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šeit kursēja vilcieni maršrutā Rīga-Ļeņingrada, tomēr otrās brīvvalsts laikā līnija ir pilnībā demontēta. Posms ir gana aizraujošs, jo pa veco uzbērumu iespējams traukties tikpat ātri kā kādreiz vilcienam.
Gar lietus pielijušajiem briļļu stikliem slīd vecās staciju ēkas, radot neparastu, sirreālu sajūtu.
Neskatoties uz lietu un slikto laiku, pirms Alūksnes nolemjam vēl aplūkot Jaunannas muižas veco medību pili, kuru 1904.gadā būvējis barons Aksels fon Delvigs.
Rupji tēsto laukakmeņu mūrējums panāk svaigu un kontrastējošu kopiespaidu pretstatā 19. gs. neogotikas un neoromānikas pilīm.
Muiža izskatās pamesta un nolaista, lai arī pēc pieejamās informācijas, tā pieder Valsts mežu dienestam.
______________________________
On The Way of Freedom motokustības vārdā Latvijas motociklu maršrutu veidos Andis Pikāns, kura pārziņā būs ekspedīcijas organizēšana un dienasgrāmatu rakstīšana, Jānis Rozītis, kurš rūpēsies par motociklu tehnisko stāvokli un Renārs Kārkliņš, kurš iemūžinās maršrutu videomateriālos.
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia
A Day in Riga, Latvia
Scenes from a few hours in central Riga
Alūksne vieta ko saucu par mājām!
Tā ir mana pilsēta Alūksne!
Tik ļoti daudz cilvēki atrodas prom no savām dzimtajām mājām, viens no tiem arī es. Vienalga kur atrastos, vai šobrīd Amsterdamā, zemē kur cilvēki daudz saticīgāki izpalīdzīgi un jaukāki viens pret otru. Es tomēr nekad neaizmirstu par savām mājām kas ir dziļi sirdī un tā ir Alūksne, daudziem tā skaitās vieta kur neviena nav un nav iespēju izplosīties izklaidēties. Jā man arī tā ir licies. Bet gadiem ejot katru reizi Alūksnē atgriežoties es redzu kultūras līmeni augam gan apskates punktos gan jauko cilvēku acīs. Nekur es nespēju rast mieru es esmu kā laika mašīna kurai patik ik pa laikam nomainīt vietu un laiku, rast jaunos piedzīvojumus. Bet tomēr vienmer asaras acīs un smaids sejā atgriežoties savā dzimtajā pilsētā Alūksnē. Kur maizīte ir garšīgāka , ūdens ir dzidrāks un āboli saldāki.
Алуксне(Латвийский городок)резюме в конце ролика.
Про быт обитателей Прибалтийских маленьких городков совсем уж стыдно показывать ......
Ну им ведь понятно легче , у них вон сколько нефти и газа !
Zeltini missile base, Latvia (Trailer 2)
This base located in the far northeast of Latvia is the most well-preserved of the three bases in this area.
Back in the Soviet times the base was armed with 4 medium-range ballistic missiles P-12 and Р-12У equipped with thermonuclear warheads with the blast capacity of one megaton. To help you imagine the power of the war machine that awaited the western imperialists at this base, let’s take both nuclear weapons detonated over Japanese cities of Hiroshima and Nagasaki, combine them and multiply by roughly 25. And they had four of these. Sounds quite scary, right?
Want to find out more? Visit:
FB:
Hieroglifs International does not own the rights for the song, it is used only for educational purpose.
Video created by Andrea Ceccarelli and Sara Rubattu for Hieroglifs International
Tirza R12 Rocket base, Latvia, UE
Soviet R12 nuclear rocket base, Tirza , Latvia
More info : Latvian Urban explorers Home :
Latvian Soviet secret bunker :
Follow us in twitter : @grauzti_lapa And press if you like it.
Facebook :
Draugiem :
Instagram : Grauzti
And don't forget subscribe to our channel, wery soon will be more new interesting videos :)
If you are planning go to Latvia exploring, contact us, we will help : grauzti@gmail.com
PĀRGĀJIENS: PILSUPES PĒRLE 23.11.2019 / STREELNIEKS.LV /
10 labākie pārgājiena maršruti no mums -
Rudens pārgājienu sērija turpinās un dodamies uz STREELNIEKS.LV organizēto publisko pārgājienu Pilsupes Pērle
Paldies līdzīgdomājošajiem par lielisko kompāniju dodoties šajā piedzīvojumā ;-)
Paldies Jums ;-)
Noskaties video un neaizmirsti atbalstīt mani, lai šie video taptu labāki ;-)
Neliela pateicība PayPal -
ROLISS Instagram -
ROLISS feisītī -
#Roliss #streelnieks #streelnieki # streelniekslv #pārgājiens #hiking #ejdabā #gooutdoor #outdoor #daba #nature #latvijasdaba #mammadaba #rudens #autum #rudenspārgājiens #autumhiking #goprohero8black #gopro #rekomendēju #pilsupe #kaļķupe #kaļķupesgrava #pilsupespērle #kurzeme
Filmed by: GoPro Hero 8 Black
1836 enduro kilometri. 25. sērija. Latgales enduro. Militārā bāze. Sarunas pie ugunskura. EN Subs
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
Koku ēnā no saules paslēpies raibs bars enduro motociklistu, kas mūs jau kādu laiku pacietīgi gaida. Es atzīstos, ka tik lielu enduro motociklu entuziastu grupu neesmu Latvijā saticis. Vadītājs Andris no Krāslavas saka, ka šodien ir darba diena, tāpēc savācāmies tikai 12. Braucienam pievienojies arī Vilnis Zeiza no Asūnes, ar kuru tikāmies iepriekšējā ekspedīcijā. Andris izstāsta par šodienas maršrutu, kas ir īpaši sagatavots mums. Mērķis ir pamesta padomju armijas bāze un interesantākās vietas apkārtnē. Pārrunājam drošību un braukšanas noteikumus grupā. Mums tiek atvēlēta vieta grupas priekšgalā, tūlīt aiz vadītāja. Uz kādu laiku savas kartes un Garmin navigāciju varu droši likt malā. Izbraucam no Naujenes, un jau pēc mirkļa ir pirmais stāvais pakalns. Braukšanas prasmes ir dažādas, citiem veicas labāk, citiem lēnāk, bet visi tiek sagaidīti un braucam tālāk kopā. Meža takas ir fantastiskas, ar upju sķērsošanu un skaistiem skatiem. Īpaši daudz gan skatīties laika nav, jo temps ir diezgan labs un prasa koncentrēšanos. Ir dažas vietas, kur kļūda varētu maksāt ripošanu no kraujas. Tik traki jau nebūtu kā lielajos kalnos, jo vismaz motociklu varētu atrast, bet patīkami noteikti ne. Ik pa brīdim apstājamies un pārskaitām braucējus.
Braucot pa meža takām, sasniedzam pamesto armijas bāzi. Kā stāsta, tā esot glabājusi lielas degvielas rezerves padomju armijas vajadzībām, neparedzētiem gadījumiem. Viss esot bijis slepens un nomaskēts. Šodien ir redzams kā daba uzlauž asfaltu, sagrauž ēku sienas un ielauž jumtus, vien pazemes betona bunkurs būs vēl izmantojams kādu laiku.
Papētam apkārtni, pabraukājam, vieta vilina ar saviem pagātnes noslēpumiem. Atvērtas lūkas uz bezdibeņiem, nezināmas ķīmisku vielu kaudzes. Mapo paceļ, pakrata gāzmaskas filtru un no tā izkrīt komjauniešu nozīmīte.
Braucam pusdienot uz Krāslavu. Kafejnīca jau ir rezervēta bēru mielastam, bet, neskatoties uz to, saimnieces piekrīt mūs pabarot un ierāda vietu blakus telpā.
Esmu sajūsmā par solidaritāti un izpalīdzību braucēju starpā. Krāslavas benzīntankā vienai riepai nepieciešams remonts. Kamēr daži remontē, pārējie pacietīgi gaida. Komanda ir ļoti raiba - visdažādākie motociklu modeļi, diezgan atšķirīgs braucēju vecums. Būtībā mūsu haskiji ir jaunākie un modernākie motocikli starp visiem, bet šeit tam nav nekādas nozīmes. Braukšanas azarts, emocijas un prieks ir tas, kas vieno. Aptaujā par labāko motociklu visi atzina leģendāro Honda XR400.
Paliek jau vēls, un no Krāslavas daži braucēji dodas uz mājām, bet mēs braucam uz Varnavičiem, kur ir sarunāta tikšanās ar Edu, kurš ir motociklists ar lielu pieredzi, uzaudzis un dzīvojis šajā apkārtnē, kolorīta personība un savā ziņā autoritāte. Latgaliešu viesmīlībai nav robežu, mums ir piedāvātas naktsmājas un vakariņas. Eds mūs sagaida ar savu Honda Blackbird un aicina mūs apskatīt dažas interesantas vietas. Pirmajā brīdī es nesaprotu, kā mēs tagad brauksim, jo baiks, enduro un grants ceļi kaut kā neiet kopā. Pēc mirkļa mēs jau mēģinām turēt līdzi, jo Eds brauc it kā tas viss būtu svaigi klāts asfalts. Piebraucam vietā, kur puse Daugavas pieder Latvijai un otra puse Batkrievijai. Atpakaļceļā Eds mūs ieved mežā un parāda senu robežakmeni, nošķelts ar krustu, ar kādiem reiz tika iezīmētas īpašumu robežas. Atspirdzinoša pelde Šilovkas ezerā un dodamies pie Eda uz mājām. Mēs tiekam sagaidīti ar bagātīgi klātu galdu un mums pievienojas vēl daži motociklisti no vietējā kluba ar ielas motocikliem. Apbrīnojamas ir viņu braukšanas iemaņas pa šiem grants un smilšu ceļiem, kur pat manai huskvarnai brīžiem stūre ir jāpietur stingrāk.
Vakars paiet klausoties Eda ceļojumu stāstus un piedzīvojumus.
__________________________________________________________
Jukonas Skartie / Touched by Yukon 1. sērija. Canoe in Alaska Yukon river(EN subs)
Katrs liels notikums mūsu dzīvē ko maina, un šis stāsts ir tieši par to! Misija ar savu vēsturi, smeķi un garšu - Jukonas kanoe ekspedīcija un viņi paši - „Jukonas skartie. Pieci latviešu dēkaiņi tālajā 2002. gadā, un pēc sešiem gadiem, turpinot iesākto, ar kanoe laivām devās lejup pa Jukonas upi, izbraucot vēsturiskā zelta drudža posmu gar mežonīgajiem Aļaskas krastiem. Kaut arī drudzis ir beidzies, tā vēsture un liecības paliek. Paliek dzīva pieredze, kas maina skatu uz pasauli, un atmiņas, kurās kavēties atkal un atkal.
Ekspedīcijas dalībnieki - Māris Olte, Raimonds Dombrovskis, Jānis Kļaviņš, Sandris Jūra, Andis Pikāns, Gatis Birkavs.
-----------------------------------------------------------------------
Pirmā sērija vēsta par gatavošanos Salacas upē, pirmo iepazīšanos ar nepieradināto Aļaskas dabu un kādu traģisku atgadījumu, kas liecina, ka visniecīgākā kļūda uz Jukonas var prasīt cilvēkam visdārgāko - dzīvību.
Filmu piedāvā automašīnu transporta kompānija Kurbads un DBC autocentrs.
-----------------------------------------------------------------------
Every big event changes something in our lives and this story is about that! A mission with its history and taste - Yukon river canoe expedition and adventurers themselves - Touched by Yukon. Five Latvian travelers back in 2002, and then six years later continued their canoe expedition and went down the Yukon River right through the historic gold rush route along the wild coast of Alaska. Although the gold rush is over, its history and evidence stays. The living experience, that changed our view of the world stays, and a memory in which to linger over and over again.
The film is shown with a support of vehicle transportation company Kurbads and DBC autocentrs.
-----------------------------------------------------------------------
2020.07.16. Alūksne 699. nobrauciens...
Alūksne 699. nobrauciens...
Zip-line atrakcijas jeb dažādi gaisa trošu nobraucieni ne velti strauji iekaro apmeklētāju mīlestību – iespēja baudīt apkārtni no tāda skatu punkta, kādu uz zemes nesasniegsi, vienlaikus dzirdot vēju svilpojam matos un savus sirdspukstus priecīgā uztraukumā dunot. Tagad gaisa trošu cienītājiem jaunas iespējas – nobrauciens pār Alūksnes ezeru!
Kā vēsta portāls aluksniesiem.lv, alūksnē šovasar atvērusies jauns, nebijis gaisa trošu nobrauciens “zip-line”, kas piedāvā traukties no gleznainā Tempļa kalna, kura augstums ir papildināts ar īpaši izbūvētu starta platformu līdz pat Alūksnes Pilssalai aiz peldvietas.
Kā informē Alūksnes Tūrisma informācijas centrs, Gaisa trošu ceļa Zip-line darba laiks ir:
Pirmdienās un otrdienās no 11:00-21:00
Trešdien, ceturtdien, piektdien – 10:00 – 21:00
Sestdien, Svētdien – 09:00 – 21:00
Biļešu cenas svārstās no 10 eur pieaugušajiem nedēļas sākumā līdz 15 Eur – nedēļas nogalēs, bet ģimenēm ar bērniem, grupu apmeklējumam, kā arī studentiem vai pensionāriem un personām līdz 16 gadu vecumam cenas ir zemākas. (Plašāk skaties pievienotajos attēlos.)
Jau pirmajā dienā par jauno atrakciju bijusi milzīga interese, bet plašāka informācija par šo piedāvājumu drīzumā sekos.
Informācija no: